sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Ratiņi lellēm, lāčiem, suņiem un protams kaķiem

Iepriekš minēju,ka Emi ir koka leļļu ratiņi. Tad nu pastāstīšu vairāk.
Vienu dienu interese pēc ošņājos, kas labs pieejams ss.lv bērnu rotaļlietu sadaļas un uzgāju fantastiskus koka leļļu ratiņus baltā ar rozā krāsā. Vīru īsti neapmierināja cena, kādu prasīja ratiņu īpanieki par spīti tam, ka ratiņi izskatījās kā jauni, tā nu ķērāmies klāt pie "kaulēšanās" un spējām vienoties par mums visiem pieņemamu cenu. Jau nākošajā dienā Emi tika pie šādiem ratiņiem:
 Tikai šādā krāsu salikumā:
Šie ratiņi ir ideāli tik maziem bērniņiem, jo ir pietiekami zemi un stabili. Arī pietiekami ietilpīgi, jo Emi tur pamanās salikt visus savus kaķus, suņus un lelles :) Ļoti patīk arī tas, ka ratiņi ir no koka. Tomēr visvairāk man laikam patika cena, par kādu mēs ratiņus iegādājāmies, jo jauni šādi ratiņi maksā pat pāri 100 eiro, mēs viņus dabūjām par pārdesmit latiem un tiešām ideālā stāvoklī.
Emi ļoti patīk viņos vizināt savas mantas un reizi pa reizei arī pašai tur ielīst.

piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Maziņš, maziņš atradumiņš

Lai gan nekad neesmu izmantojusi slingu, šīs interesantās slinga krelles uzreiz piesaistīja manu uzmanību:
http://slingobusi.ucoz.lv/
Man ir padomā iegādāties vienas no šīm krellītēm un nēsāt līdzi somā, lai Emi būtu ar ko nodarbināt, ka uznākuši niķi.

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Dalīsiemies

atradu šo:
http://littlemissmomma.blogspot.com/2010/10/pretty-things-for-you.html

Tik fantastiski mīļi un oriģināli vintage cliparts. Iepatikās? Tad tik ņem un saglabā savā datorā ;)

Apstājies un padomā

Kad man ir kāds brīvāks brīdis un Emīlija mirīgi savā nodabā spēlējās, cenšos to izmantot internetā meklējot visu ko interesantu par bērniņiem, kā jau iepriekš minēju, īpaši man patīk USA mammu blogi. Tā nu vienu dienu uzdūros šim blogam:
http://www.themcclenahans.blogspot.com/
un tas mani tik ļoti aizkustināja, līdz asarām aizkustināja..
Šīs māmiņas pieredzētais un aprakstītais liek tām no mums, kas bijušas līdzīgā situācijā un piedzīvojušas šādu traģēdiju smelties drosmi iemācīties sadzīvot ar savām sāpēm un rast jaunu cerību.
Tām no mums, kam ir veseli bērniņi, mācīties pazemību un pateicību par to, ka ar mums un mūsu mazajiem viss ir kārtībā, iemācīties novērtēt to, kas mums ir.
Domāju, ka šis blogs vienaldzīgu neatstās nevienu un tas ir labi, jo reizi pa reizei mums ir jāapstājas un jāpārvērtē mūsu dzīve.

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Lienam iekšā maisos

Drīz, pavisam drīz arī pie mums būs ziema un tad mazajiem, kas vēl guļ/sēž ratiņos, būs nepieciešami ratu guļammaisi.
Arī man šogad jautājums par to, kādu guļammaisu labāk izvēlēties ir aktuāls, jo Emi šoziem vairs negulēs ratu kulbiņā, kur bija silts.
Lielākā daļa ratu firmu piedāvā iegādāties speciāli saviem ratiem radītus un pielāgotus ratu maisus vai vismaz siltās ziemai un vēsākam/vējainākam laikam paredzētos kāju pārsegus. Tomēr ne visiem ratiem ir šādi maisi vai arī kaut kādu iemeslu dēļ nav piemēroti mūsu mazajiem. Ko darīt šādā gadījumā? Meklēt citas firmas maisu.
Tieši to es šajā rudenī arī darīju. Un teikšu jums godīgi nemaz tik liela izvēle nav pieejama.
Šo firmu guļammaisi man pašai patika vislabāk, veidojot šo maisu topu vadījos pēc tā, vai maisi ir pietiekami silti, pietiekami lieli un ar interesantu dizainu.
Lūk mani favorīti:

Iespējams, ka ir vēl kāda firma, kas ražo labus, kvalitatīvus un stilīgus ratu maisus, bet šie pašlaik ir mani favorīti.

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Sakārto taču beidzot savas mantas!

Nē, nē, es vēl nelieku Emi pašai kārtot savas mantas, kaut gan brīžiem pa vidu tam, ka viss mērķtiecīgi tiek izmētāts pa visu istabu, tās pašas mantas tiek arī rūpīgi saliktas atpakaļ kastē.
Šoreiz es gribēju parunāt par mantu kastēm vai jebko citu, kur iespējams salikt mantiņas, kamēr ar tām neviens nespēlējās.
Iepriekš, kamēr mantu vēl nebija tik daudz, tās visas atrada savu vietu lielā plastmasas kastē, kas stāv viņas spēļu stūrīti, bet laikam ejot un ņemto vērā, ka ne tikai man patīk apdāvināt savu mazo princesīti, bet arī citiem šķiet sagādā lielu prieku nopirkt kaut ko priekš Emi, tad ar vienu kasti jau sen ir par maz. Vēl jāmin fakts, ka viena mantu kaste ir ļoti garlaicīga, jo tiek iztukšota apmēram 5 minūšu laikā un ar to arī lielākoties spēlēšanās beidzās.
Tā nu es sāku domāt:"Kur, lai saliek Emi mantas tā, lai tām ne tikai būtu sava vieta, bet arī, lai tās tik ātri nevarētu izmētāt, lai mantu izmētāšanas process būtu ietilpīgāks?"
Tagad spēļu stūrītī stāv ne tikai lielā plastmasas kaste ar daž ne dažādām mantām, vecais labais Latvijā ražotais šūpuļzirdziņš, bet arī mazāka kartona kastīte, kur stāv dažādas bumbas(oriģināli šī kaste bija dāvanu kaste), šīs pašas kastes vāks, kurā vietu atraduši gan koka, gan plastmasas klucīši, attīstošais kubs ar spirāli ar visu savu lielo kasti, lai ir, kur dažādas mantiņas samest, lielā pamperu kaste, kurā regulāri tiek iemests knupītis un tad ir lieli satraukumi, jo pati vēl izņemt nemāk, jo pārāk dziļi viņš iekšā kastē, bļodiņa ar kastaņiem un viena no Emi mīļākajām lietām ir dāvanu maisiņš ar kaķīšiem, kas ir pilns ar dažādām grāmatiņām (Emi divas mīļākās lietas ir kaķi un grāmatas), kā arī koka leļļu ratiņi(par kuriem kādreiz uzrakstīšu sīkāk), kas ir pilni ar Narvesen kaķiem, kas regulāri jāstumda pa istabu :)
Tagad mantu izmētāšanas process jau ilgst apmēram 10-15 minūtes :D
Tomēr es vēl joprojām tā īsti neesmu apmierināta ar rotaļlietu izkārtojumu, tādēļ rodas jautājums: "Kur savu atvasīšu mantas iemanās salikt un kā sakārtot citas māmiņas?"

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Pelēks visapkārt

Nezinu, vai pie vainas ir šis drēgnais un drūmais laiks, vai arī mans pelēkais dvēseles stāvoklis, bet šodien man pašai ļoti, ļoti gribas būt maziņai, gribas, lai mani kāds paņem klēpī un cieši, cieši samīļo. Gribas atkal to laiku, kad mēs ar mammu gājām barot pīles, kad spēlējāmies un gaidījām mājās tēti no darba. Pašlaik tik ļoti negribas būt lielai un apzinīgai.
Bet nekas, gan jau atkal nāks jauna diena un es modīšos ar smaidu, jo man blakus būs Emi, kas iekniebs degunā :)
Šīs dienas sajūtās:



P.S. Zinu, zinu, ka šim ierakstam nav nekāda sakara ar modi mazajiem, bet gribēju padalīties ar šo skaisto un ļoti aizkustinošo klipiņu

ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris

Trick or treat!

Pavisam, pavisam drīz 31. oktobrī būs Halovīns (Haloween). Jā,jā, zinu, ka šie svētki nav pie mums tā īsti iecienīti, bet es uzskatu, ka svētku nekad nevar būt par daudz, īpaši šajā lietainajā un visai drūmajā gadalaikā.
Arī mēs domājam kaut kā atzīmēt šos jautros svētkus. Diemžēl mēs nedzīvojam privātmājā līdz ar to atkrīt iešana saldumos, bet ķirbi gan izgrebsim un noliksim uz palodzes, lai pabiedē zvirbuļus, kas reizēm apciemo mūsu balonu :) Emi ir arī tērps - viņa būs pūķītis. Atzīšos, ka tas gluži nav speciāli halovīnam gādāts kostīms, bet gan pavasarī pirkts mīkstais kombinezoniņš no Lindex, bet viņš izskatās tik mīlīgs, ka derēs kā halovīna tērps.
Lai gan pie mums tā īsti nav pieņemts šajos svētkos dalīties saldumos, tomēr es esmu nolēmusi, ka sapirkšu
dažādas ledenes, ielikšu interesantā maisiņā un kopā ar Emiju un vīru pastaigāsim pa mūsu rajonu vai varbūt aizbrauksim uz Mežaparku un tur padalīšos ar svētku noskaņu arī ar citiem(īpaši jau bērniem) :) Tāpēc, ja gribi konfekti meklē mūs vai nu Arēna Rīga rajonā vai Mežaparkā 31. oktobrī ;)
Ja vēl neesat nolēmuši, vai svinēsiet šos svētkus, ielikšu pāris linkus ar mīlīgiem bērnu tērpiem.
Tātad iedvesmai:


sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Pirmais sniegs!

Mums aiz loga beidzot pirmais sniegs, žēl tikai, ka līdz zemei nonācis, tas uzreiz izkūst. Emi lieli brīnumi, jo sniegu redz pirmo reizi (pagājušo gadu es neskaitu, jo tad viņa bija tik maziņa, ka neko īsti nesaprata), stāvēja pie loga šodien un brīnījās, bija lielais: "Ooooooo!!!!" Tik forši skatīties, ka var būt tik lieli prieki par it kā mums tik pierastu parādību.
Kamēr Emi priecājās par smukajām, lielajām sniegpārslām, man to vien gribas, kā ietīties siltā pledā, paņemt karstu tējas krūzi un palasīt kādu no blogiem, kuru sekošanai esmu pēdējā laikā pievērsusies.
Laikam mana iedzimtā sievišķā ziņkārība pie vainas, bet man pēdējā laikā ĻOTI iepaticies lasīt citu sieviešu blogus, kur viņas raksta par savu un ģimenes dzīvi, apraksta, ko darījuši ar bērniem, kā mazos ģērbj utt. Nu TIK interesanti. Vismaz man! :)
Tā nu nolēmu padalīties ar savu ikdienas interneta literatūru:
Mans favorīt-blogs:
http://dearlillieblog.blogspot.com/
Vēl lasu:

Kā arī vienu latviešu mammas blogu:
Un vēl dažus blogus, kuriem uzduros reizēm apskatu :)

ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

Mēs ballējāmies jeb ieskats ābolu ballīte

Nu tad beidzot esmu atradusi laiku, lai uztaisītu mazu fotoreportāžu no Emi pirmās dzimšanas dienas ballītes.
Nu tad tā - īsa fotoreportāža no Emi ābolu ballītes:
Bija baloni:
Un ābolīši:
Daudz ābolīšu:
Bija arī karodziņi starp kuriem saliktas 13 Emi bildītes: 12 bildītes no katra viņas pirmā gada mēnesīša un viena bildīte tieši no dienas, kad viņai palika gadiņš:
Bija arī klasiskas dekorācijas:
Un vēl vairāk ābolīšu:
Viesistabas kopskats:
Un pati mazā jubilāre:
Saņēmusi jau pirmās dāvanas:
Priecājas par skaistajiem fotoalbumiem:
Bija manas draudzenes ceptie garšīgie cup cake ābolu izskatā mmm :) :
Un protams kūka kā ābols:
Emijai bija sava kūciņa arī kā ābols:
Kura viņai ĻOTI garšoja:
Pacienājām arī citus viesus:
Un arī mammu:


Mums gāja ļoti jautri :) Vislielākais paldies man jāsaka draudzenei, kas uzcepa tik garšīgu kūku un cup cake.


otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

Re, cik smuks puisītis! :D

Līdz šim Emi ne reizi nebija noturēta par puisītis, bet kopš ir iestājies vēsāks laiks un es viņai velku gaiši zaļu vējjaku ar ROZĀ iekšpusi, kas redzama arī kapucē, brūnu lāčuka cepurīti, ROZĀ cimdiņus un sarkanus rudens zābaciņus, arvien biežāk viņai tiek veltītas tādas frāzes, kā: " Cik jauks puisītis! Re, puisītis nāk ar Tevi draudzēties. Iedod puisītim savu mantiņu" Tad nu man nākas skaidrot, ka vispār jau viņa ir meitene :D
Te atkal parādās stereotips: meitene-rozā, puika-zils, zaļš. Laikam mūsu sabiedrībā tas ir diezgan dziļi iesakņojies un jāpaiet vēl kādam laiciņam līdz mēs visi staigāsim krāsainās drēbēs :)

Un lūk mans lāčuks ar tēti: