Nezinu, vai pie vainas ir šis drēgnais un drūmais laiks, vai arī mans pelēkais dvēseles stāvoklis, bet šodien man pašai ļoti, ļoti gribas būt maziņai, gribas, lai mani kāds paņem klēpī un cieši, cieši samīļo. Gribas atkal to laiku, kad mēs ar mammu gājām barot pīles, kad spēlējāmies un gaidījām mājās tēti no darba. Pašlaik tik ļoti negribas būt lielai un apzinīgai.
Bet nekas, gan jau atkal nāks jauna diena un es modīšos ar smaidu, jo man blakus būs Emi, kas iekniebs degunā :)
Šīs dienas sajūtās:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru